Viļānu ielā Nr.7 zemesgabala apbūves vēsture

Zemesgabals Maskavas priekšpilsētas 2. Dzīvokļi Policijas Nr.420. apbūvēja 1873.gadā, kad pēc arhitekta Viktora de Grabbe tika uzbūvēta vienstāvu koka dzīvojama maz ēka, kura atrādās divi - vien istabu dzīvokļi, faktiski kvartāla apbūve sakas ar šo gruntsgabalu, būvētāja sikpilsone (мещанка) Uljana Mihaila m. Potina, iespējams vecticībniece.

1885. gadā grupa Nr.46, grunts Nr.62, hipotekārais iecirknis Nr.3, nodalījums Nr.1922., Kalugas ielā Nr.7.
1914.gadā tirgotājs Mejers Berkovics pasūtīja arhitektam
Edgaram Frizendorfam tirdzniecības un īres piecu stāvu mūra namu, ar pieciem veikalu telpām un 100 - divu-vienu istabu dzīvokļiem, ēkai trīs korpusi. Projekts apstiprināts Rīgas būvvaldē 1914.gada 11. Martā, būve pabeigta 1915.gada 18. aprīlī.

Arhitektoniski fasāde pieder pie neo klasiskā stila, centrāla daļa mazliet izvirzīta ar pilastriem sānos uz kuriem balstas augstais frontons ar ovālo logu aili centrā, ko pasvītro festoni, sadala ēku trīs plaknes, projektā logu aile dekorēta ar klasisko rūtojumu. Cokola un pirmā stāvā horizontālas līnijas tur visu fasādes masu, sānu plāksnes ar trijām vertikāliem pilastriem katrā, bez bāzes. Cokola (partera) stāva bijušo tirdzniecības telpas pārbūvētas par dzīvokļiem, projekta paredzēti dekoratīvie metāla vārti, ieejas mezgla portāls dekorēts ar to reizi populāriem pudeļu lausku atliekām, kas saules laika dot staru laušanas efektu, gada skaitlis „1914.”, durvis paredzētas stiklotās ar vairākiem profila pildiņiem un virsgaismu. Fasādei ideālas proporcijas.

Arhitekts Edgars Voldemārs Eduards Frizendorfs (1881-1945.), 1907.gadā beidzis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultāti, līdz 1910.gadām strādājis Vilhelma Bokslafa darbnīcā, veicot kop projektus līdz ar to viņa fasādēm ļoti daudz kopējo ar V. Bokslafa darbiem, piemērām Lienes ielā Nr.9, faktiski viņš skaitās jūgendstila un nacionālā romantisma stilu arhitekts. Viļānu ielā Nr.7 būve ir atšķirīga no citiem viņa darbiem.
Pirmā Pasaules karā, neapdzīvota ēka izvietojas Krievijas armijas karaspēks, sakarā ar dzelzceļa un kazarmu tuvumu, kas izpostīja namu. Izrautas durvis, grīdas, starpsienas un t.l.

1921.gadā īpašnieks lūdz bez maksas iznomāt Rīgas pilsētai, lai savestu namu kārtībā.

1922.gadā nojaukts trešais korpuss pagalmā, kas vis vairāk cietis karā, galīgi nams apdzīvots tikai 1924.gadā, daļa ēkas izmantota jau 1921.gadā.

Nama īpašnieki.

Namīpašums Viļānu ielā Nr.7, Grupa 46, grunts 62., atradās III hipotekārā iecirkņi 1922.nodalijumā. Dzimtsrentē, virs īpašumu tiesības Rīgas pilsētai.
1913.gadā dzelzs lietu lieltirgotājs, otrās ģildes tirgotājs Mejers Nahmans Berkovics Bera d. (Berkowitz), pierakstīts pie Rīgas ebreju sabiedrības (1869-1919), nopirka gruntsgabalu par 6000 rubļiem;

1922. gadā atraitne Zara Helmaņa m. Berkovics dz. Luris pārdot par 600 000 rubļiem Rīgas muitas vecākām uzraugām Rīgas locim, tālbraucēju kapteinim Jūliusam Andža d. Ratminderām (*1880); viņš faktiski pārbūve namu.

1928. gadā Emma pārdot namīpašumu Piena produktu apstrādāšanas A/S „Bagrik”, dib 1924, īpašniecei Olgai Vladimira m. Mosolovai dz. Žabotinskis, par 57000 latiem;

1930. Olga pārdot Rīgas Starptautiskas Bankas, (dib. 1922., likvidēta 1935), direktoram. Simonam Kiveļa d. Svitgalam, par 66000 latiem;

1932. gadā zemesgabalu ar ēkām par 70000 latiem nopirka Desu darbnīcas īpašnieks, Jēkabpils ielā Nr.27, (dib.1927.gadā, firma „Voldemārs Balodis”), Voldemārs Reiņa d. Balodis, kas īpašnieks līdz nacionalizācijai 1940.gadā;

Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības izpirktas 1940.gadā.

Kvartāla un apkārtnes vēsturiskā attīstība

Kvartāls starp Ludzas, Viļānu, Virsaišu un Līksnas ielām izveidojās bijušajā Maskavas priekšpilsētas Smilšu kalnu rajonā. Vēl šodien par to liecina Kalnu ielas nosaukums un apkārtnes paugurainais reljefs. Tautā šo apgabalu sauca par „Zosu ganībām”, jo šis apvidus piederēja Rīgas pilsētai – kā ganību pļavas, kuras par nelielu samaksu iznomāja rīdziniekiem.

Rīgas pilsētas ganības pieder pilsētai kopš XIII gadsimta – viņu izmantošanai un ekonomiski agrārai lomai rīdzenieku dzīvē bija liela nozīme. Pastāvot naturālai saimniecībai, dzīvesveidam, pilsētnieki savām vajadzībām turēja govis, kazas un cūkas, kā arī mājputnus un kā palīgspēku transporta un darba jautājumos – zirgus. Līdz ar lopkopībā saistīto darbību, bija nepieciešams ierīkot plašas ganības Rīgas apkārtnē. Rīgā izveidojās lopu ganības „Ganību dambja” un „Zosu” (tag. Latgales) priekšpilsētā. Šo pilsētas ganību parraudzībai tiek izveidota īpaša pārvalde, kopš XV gadsimta tā tika pakļauta Lielajai Ģildei.

1652. gadā tika radīts jauns plāns, kurš paredzēja priekšpilsētā izveidot regulāru ielu tīklu, kuras krustojoties veidotu vienādus kvadrātveida kvartālus, tostarp arī pārplānojot pilsētas ganības.

Priekšpilsētas un ganības iedzīvotāji vairums piederēja pie t.s. sīkpilsoņiem – brīvajiem cilvēkiem, kuriem nebija Rīgas piešķirtas Rīgas namnieku tiesības, bet kuri drīkstēja iegādāties savā īpašumā zemi, nekustamo īpašumu pilsētā un apkārtne. Bez tam, liela daļa bija zemnieki - begļi no Vidzemes, Kurzemes vai Lietuvas, kuri ieguva brīvību, nodzīvojot pilsētā divus gadus. Rīgas patricieši bija ieinteresēti nodrošināt sevi ar lētu darbaspēku Rīgas saimnieciskai apkalpošanai, kā transports (vezumnieki), asinizācija, ielu tīrīšana un citi darbi. Šos iedzīvotājus XVII gadsimta sauca par „budelniekiem”, jo viņu dzīvojamā ēka sastāvēja no dzīvojamās istabas ar pavardu koka vienstāvu ēkā, priekšnamu un staļļi – kūti. Šis arhaiskais ēku tips pastāvēja vēl XIII gadsimta, bez skursteņa ar lubu vai salmiem segtu divslīpu jumtu. Vēlāk tas tika aizvietotas ar trīsdaļīgām mājām – ar ieeju – virtuvi centrā un istabām galos. Šis ēku tips pastāvēja arī atsevišķos nomu gabalos Rīgas pilsētas pļavās. Pēc nacionālā sastāva iedzīvotaji pārsvarā latvieši. Tā XVII gadsimtā minēti 114 latvieši un 12 vācieši.

XVIII gadsimta beigas vairākas mājiņas tika izmantotas vairs ne kā saimnieciskas vienības, bet kā izpriecu vietas, ierīkojot krogus, atpūtas vietas un „mīlas priesterienes” mitekļus.

Saimnieciskā dzīve pilsētas ganības tika iznomātas uz vairākiem gadiem dažādiem nomniekiem uz 6, 10, 12 gadiem par konkrēta gada maksājumu summu.
Mūsu kvartāls sāka attīstīties ap 1860. gadu. Rīgas pilsētas 1866.gada plānā jau atzīmēti vairāki zemesgabali kas izveidojās pie bijušā „Smilšukalna” ceļā, vai sargu būdiņas. Pamatapbūve sākās 1873. gadā, bet šīš būves bija vienīgi palīgbūvju vai ganību rajona raksturīgas ēkas.
1900. gadā kvartāls bija sadalīts 21 gruntsgabalos, daļa vēlāk sadalīta vēl mazākos, 1970-tajos gados veicot jauno apbūvi mazliet sagrozīti ar būvēm, neievērojot veco sadalījumu.

Vēsturiski kvartāls nespēja attīstīties vienotā arhitektūras stilā, jo trūcīgo nomnieku, pārsvarā bijušie krievu armijas atvaļinātie karavīri, iebraucēji no Lietuvas un vietējo strādnieku īpašumā esošie nami un zemes līdzekļu trūkuma dēļ nespēja pilnvedoties. Nesakārtotie zemes īpasuma jautājumi, tikai 1900. gada vairākus zemesgabalus ierakstija zemesgrāmatā, pamatojot to „... šis bijušais Rīgas pilsētas bijušo ganību zemesgabals ierakstīts uz Rīgas pilsētas vārda jo Rīgas pilsēta valda par minēto gruntsgabalu pāri par 100 gadiem kā pilnīga īpašniece, pie kam valdīšana sākusies XIII gadu simtenī un turpnājusies nepartraukti līdz šim laikam...”. Iespaidoja arī attālums no centra, kā arī dažādi citi aspekti, piem. daudzo kapsētu tuvums „Matīsa”, „Ioana”, „Vecticībnieku” un „Vecie Ebreju” dzelzceļa Rīga-Daugavpils tuvums, kas uzbūvēts 1858.-1861. gados. Šis faktors arī iespaidoja Viļānu ielas kvartāla sadalīšanu, kās arī vēl netālo Rīgas pilsētas ganību tuvums.

Viengabalaina apbūve no 1900. Līdz 1903.gadam sāka veidoties apbūvējot Kalugas (Viļānu) ielu, kur tika uzbūvētas vienota stila divstāvu koka dzīvojamās ēkas, daži vienstāvu koka ēkas, 1913/1914.gados būvētas piecu stāvu strādnieku kazarmas, tajā starpa Viļānu ielā nr.7 un Līksnas ielā Nr.16. 1930-to gadu mūra daudzstāvu, Līksnas un Viļānu ielā izbūvētas vairākas jaunas piecstāvu ēkas 1970-jos gados, Civilās aviācijas institūta darbinieku vajadzībām.

Namīpašumu iegādājās uzņēmējs un investors no Izraēlas Aleksejs Kaškarovs (Alexey Kashkarov), kas vada uzņēmuma grupu KA INVEST GROUP.

Šodien māja Viļānu ielā 7 piedāvā Rīgas iedzīvotājiem izīrēt pilnībā izremontētus un aprīkotus ar visām ērtībām dzīvokļus.

Aleksejs Kaškarovs: "Par savu galveno mērķi uzņēmums uzskata nodrošināt Rīgas īres tirgū populārāko un pieejamāko pakalpojumu vietējiem iedzīvotājiem: kompaktu 1-2 istabu dzīvokļi renovētās ēkā ilgtermiņa īrei."